“Ideju kauss” – ne tikai konkurss, bet reāla iespēja ar vienu ideju mainīt dzīvi

decembris 7, 2018

Šogad apaļu jubilejas gadu – jau desmito – nosvinējis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais inovatīvo biznesa ideju konkurss “Ideju kauss”.

6.decembrī svinīgā apbalvošanas ceremonijā tika paziņoti šī gada konkursa uzvarētāji.

Pirmo vietu un 7000 eiro naudas balvu idejas realizēšanai ieguva Denisa Moskaļenko un Ilzes Kalpišas biznesa ideja “Diegu Meistars”. Tās autori piedāvā ikvienam izveidot mākslas darbu no diega. Biznesa idejas pamatā ir “Dari pats” komplekts, kas sastāv no diega spolītes un rāmja ar sanumurētiem āķīšiem. Tas lietojams tikai ar autoru izstrādātu unikālu algoritmu, kas darbojas speciāli šim nolūkam izveidotā lietotnē. Tajā klients augšupielādē attēlu, no kura vēlas izveidot mākslas darbu, un lietotne piešķir diega vēršanas secību precīzai šai attēla atveidošanai rāmī.

Otrā vieta un naudas balva 5000 eiro apmērā piešķirta Irīnas Kukličas biznesa idejas “Bee Life Savers” īstenošanai. Tās pamatā ir inovatīvu un efektīvu zāļu izstrāde bišu ērču apkarošanai un nozematozes profilaksei. Zāles tiek iesūcinātas plāksnēs un ievietotas stropos, nodrošinot efektīvu un ilgtermiņa iedarbību.

Trešo vietu un 3000 eiro naudas balvu saņēma Artūra Pumpura, Jāņa Innusa un Ernesta Dreimaņa radītā unikālā spēle viedtālruņiem “Professor Oliver”. Tā izstrādāta ar mērķi mazajiem spēlētājiem 2-6 gadu vecumā apgūt jaunas valodas un papildināt vārdu krājumu. Apvienojot patīkamo un lietderīgo, spēlētājam kopā ar suni Oliveru, dodoties ekspedīcijās pa mājas telpām vai pastaigās dabā, ir jāatrod norādītie priekšmeti ar tālruņa kameras palīdzību.


Idejas kļūst inovatīvākas

29.novembrī konkursa žūrija izvērtēja 12 finālistu prezentācijas, nosakot trīs labākās biznesa idejas. Galvenie vērtēšanas kritēriji finālistu atlasei bija idejas novitāte, biznesa straujas izaugsmes iespējas, eksportspēja, komandas kompetence idejas īstenošanai un prezentācijas kvalitāte.

Pirms fināla prezentācijām dalībnieki nepilnu divu dienu garumā aizvadīja praktiskās darbnīcas par prezentēšanas prasmēm, apgūstot un pilnveidojot prezentāciju saturisko struktūru un modernas prezentāciju metodes. Konkursa finālisti arī varēja konsultēties ar 16 mentoriem – sabiedrībā pazīstamiem uzņēmējdarbības, finanšu un citu jomu ekspertiem, kuri sniedza praktiskus un noderīgus padomus gan par prezentācijām, gan biznesa idejām.

Darbnīcas vadīja Dāvids Štēbelis, kurš vairāk nekā 14 gadus vadījis starptautiskus uzņēmumus un ir vairāku starptautisku start-up uzņēmumu dibinātājs, un Kristaps Pētersons – starptautiskā prezentāciju aģentūru tīkla “Standout OÜ” radošais direktors un viens no partneriem prezentāciju dizaina uzņēmumā “Nimega”.

Viens no mentoriem – pasaules līmeņa uzņēmuma “Printify” līdzdibinātājs un vadītājs Artis Kehris akcentē: “Visiem konkursa finālistiem ir ļoti labas idejas. Man kā e-komercijas speciālistam liels prieks, ka puse no ideju autoriem biznesu attīsta vai grasās to darīt ar interneta veikala starpniecību. Daži dalībnieki gan pagaidām vēl fokusējas uz Latvijas tirgu, bet domāju, viņi ātri vien sapratīs, ka interneta iespējas aptver daudz lielākus plašumus. Dažiem vēl grūtības sagādā sava produkta vai pakalpojuma cenas noteikšana, un katrā ziņā pārdošana ir pats grūtākais process, kas jāpanāk pēc idejas pilnveidošanas. Taču, noklausoties un apskatot prezentācijas, redzams, ka šogad patiesi ir izdomāti daudzi jauni un perspektīvi produkti, kurus mēs nākotnē varētu redzēt un saukt par veiksmes stāstiem.”

“Man ir prieks, ka te ir gan jau aptaustāmi produkti, gan dažādas izstrādātas aplikācijas – ļoti plašs spektrs,” gandarīta par dalībnieku veikumu ir arī vairāku veiksmīgu start-up uzņēmumu dibinātāja un biznesa attīstītāja Elīna Salava. “Novēroju, ka daļai dalībnieku pēc sarunas ar mentoriem dažas lietas faktiski mainījās par 100% – gan biznesa modelī, gan mērķa tirgus potenciālā, gan veidā, kā pasniegt savu produktu klausītājiem saprotamā valodā, gan arī, kā sasniegt klientu, ietverot tehniskas nianses, piemēram, prezentācijas vēstījums. Kopumā es teiktu, ka šogad “Ideju kausā” ir izcilas komandas un izcilas idejas!”

Atgādināms, ka šogad pieteikšanās konkursam tika izsludināta augustā un noslēdzās septembra sākumā. “Ideju kausā 2018” kopumā pieteicās 352 dalībnieki ar 160 biznesa idejām. 31 no ideju autoriem bija iesniedzis vairākas idejas – no divām līdz pat piecām dažādās nozarēs. 227 ideju autori ir no Rīgas, no tiem 25 pieteica vairākas idejas.No visām konkursam iesniegtajām biznesa idejām 65% jeb 104 idejas bija no Rīgas. Piecas nāca no Jelgavas, pa četrām – no Kuldīgas un Liepājas, trīs idejas iesūtītas no Siguldas un tikpat no Daugavpils. No citām pilsētām un novadiem tika pieteiktas 1-2 biznesa idejas. Biznesa idejas vērtēja konkursa vērtēšanas komisija, kuru veido 33 dažādu biznesa nozaru eksperti, augstskolu lektori un biznesa inkubatoru vadītāji.

Konkursa otrajai kārtai tika izvirzītas 79 idejas, un 53 no tām bija no Rīgas. Šogad 11% jeb 9 no biznesa idejām paredzēts attīstīt tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju nozarē, tikpat daudz ideju saistītas ar tirdzniecības e-platformas izveidi, kā arī pārtikas nozari vai ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Ne mazāk populāri (10% jeb 8) ir dažādu platformu un lietotņu projekti, kas rada jaunas komunikācijas iespējas piegādātājiem un klientiem, darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī mediju un komunikāciju platformas informācijas un komunikācijas apmaiņai. Trešajā vietā ar 9% jeb 7 idejām konkursa dalībniekus interesējošo biznesa nozaru vidū ir ēdienu produkti un ēdināšanas pakalpojumi, kā arī transports un loģistika. Pēc šīm jomām popularitāti ar 8% jeb 6 idejām ieguvusi skaistumkopšana, spēles, tirdzniecības e-platformas un tūrisms.

“Vērtējot pirmos iesniegtos darbus, pārsteidza tas, ka joprojām tiek piedāvāti inovatīvi risinājumi labi zināmiem produktiem. Ļoti patīkami, ka ir inovatīvi domājoši ideju autori, kuri spēj šīm “pierastajām” lietām piešķirt citu vērtību,” pēc iesūtīto ideju projektu saņemšanas un izvērtēšanas sacīja Rēzeknes biznesa inkubatora vadītāja Skaidrīte Baltace.

Vienlaikus viņa atgādina, ka LIAA izveidotajos 15 radošo industriju biznesa inkubatoros visā Latvijā pirmsinkubācijas atbalsta posms faktiski tiek nodrošināts nepārtraukti visu gadu un konsultācijas pieejamas bez ierobežojumiem. Tādēļ ne tikai “Ideju kausa” dalībnieki, bet arī citi topošie uzņēmēji var izmantot projektu attīstīšanas iespējas ar inkubatoru palīdzību.


Konkurss kā vērtīga izglītošanās un pieredzes gūšanas platforma

Konkurss “Ideju kauss” dod iespēju topošajiem un jaunajiem uzņēmējiem realizēt un attīstīt savas idejas, tādējādi sekmējot Latvijas ekonomisko izaugsmi. Tajā individuāli vai komandās var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot no skolēniem, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, līdz sirmam vecumam, un kuriem ir degsme un gatavība uzņemties jaunu izaicinājumu savā dzīvē – uzsākt uzņēmējdarbību ar vēl nebijušu biznesa ideju valsts vai pat pasaules mērogā.

Konkursa lielākās vērtības ir dalība profesionālās apmācībās pieredzējušu uzņēmēju un lektoru vadībā, iespēja iegūt vērtīgus kontaktus un noslēgumā sacensties par iespaidīgām naudas balvām, kopumā 15 000 eiro, lai saņemtu kapitālu idejas realizācijai.

Pēc konkursa pirmās atlases kārtas LIAA dalībniekiem sniedz iespēju ekspertu un augstskolu lektoru vadībā piedalīties īpaši rīkotās apmācībās – vebināros, kuru laikā var iegūt jaunas vai papildināt esošās zināšanas par uzņēmējdarbības pamatiem, mārketingu, finanšu plānošanu, grāmatvedību, prezentēšanas un citām prasmēm, lai veiksmīgi attīstītu savu biznesa ideju.

Piebilstams, ka šogad konkursā “Ideju kauss” ar savu iniciatīvu piedalījās Rīgas pilsētas pašvaldība, kas izveidojusi jaunu atbalsta programmu agrīnā stadijā esošām biznesa idejām – “Rīgas drosmes grants”. Programmas ietvaros 25 “Ideju kausa” dalībnieki saņēma “gudro” naudu – 2000 eiro un Rīgā esošo augstskolu biznesa inkubatoru mentora pakalpojumus savas biznesa idejas īstenošanai.

Konkursu “Ideju kauss” rīko LIAA projekta “Inovāciju motivācijas programma” ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.