Autors: Māris Millers, SIA “MM Studija” vadītājs, biznesa treneris, organizāciju attīstības konsultants, pārmaiņu projektu vadītājs – Ideju kausa žūrija
Idejas mums apkārt rodas nemitīgi, tomēr, ja tās ir biznesa idejas, tad ir īpaša māksla un veiksme panākt, ka tās dzīvo un spēj sevi atpelnīt. Lai ideju attīstītu, nepieciešams domāt ne tikai par produktu, savu vajadzību vai interesi, bet meklēt atbildes arī uz dažiem svarīgiem jautājumiem – kam to vajag, kas par to varētu maksāt, cik apjomīgam jābūt biznesam, lai tas sāktu pelnīt. Visnotaļ labākā ideja ir tā, kas tiek īstenota, nonāk tirgū un ir pievilcīga klienta acīm.
Soļi, lai nonāktu līdz rezultātam
No manas pieredzes ir iespējams definēt piecas lietas, kas jāizdara, lai iegūtu sākotnējo priekšstatu par to, vai biznesa ideja ir dzīvotspējīga un to maz vērts realizēt.
Pirmkārt, iesaku savu ideju “uzlikt uz papīra”, lai uz to varētu paskatīties no malas. To var saukt arī par biznesa modeli vai biznesa modeļa kanvu. Lai izveidotu šādu biznesa modeli, nepieciešams atbildēt uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kas ir produkts vai pakalpojums, kurš to pirks, kur tas tiks tirgots, kas ir tie cilvēki vai vajadzīgie resursi, lai produktu saražotu, kur tiks veikti iepirkumi u.c. Būtiski arī jau idejas pašā sākuma attīstības posmā saprast vai tas būs viena, piecu vai desmit cilvēku uzņēmums. Uzliekot ideju strukturēti uz papīra vai uz datora ekrāna, iespējams apjaust, kā potenciāli iecerētais bizness izskatītos dzīvē.
Otrā lieta – sagatavot laika plānu. Ja ideja ir forša, bet nav zināms, kā to īstenot, tad bizness visticamāk neizdosies. Savukārt, ja ir sagatavots plāns tuvākajiem trīs mēnešiem, gadam vai pat diviem, ar soļiem, kas tiks darīts, lai ideju paceltu un palaistu tirgū, turklāt šis plāns izskatās sakarīgs, jāķeras vien klāt! Ja gatavojot plānu, rodas apjausma, ka būs vajadzīgs miljons eiro, lai uzbūvētu rūpnīcu, tomēr šādu līdzekļu pa rokai nav, ir vērts apdomāt, iespējams, labāk, lai to dara kāds cits, kam tāda nauda ir vai arī – jāatvēlē laiku un jāmeklē partnerus.
Trešais – saskaitīt naudu. Skatoties uz savu biznesa modeli un laika plānu, var izvērtēt, kādi būtu ieņēmumi un izdevumi kādā “laimīgā dienā nākotnē”, kad bizness ir izveidots un darbojas. Ja ieņēmumi izskatās pietiekami, lai nosegtu izmaksas, tad, iespējams, ideja ir laba. Tāpat būtu jāsaskaita, cik līdzekļu un arī sava laika ir jāpatērē, lai biznesu izveidotu un iekustinātu. Vērtīgi saprast, kas ir lietas, ko var darīt jau pats savā istabā, birojā vai laboratorijā un cik naudas būtu jāiegulda pašam, jāpiesaista no partneriem, atbalstītājiem un klientiem.
Ceturtais – pieteikties konkursos un atbalsta programmās. Uzņēmējdarbības uzsākšanai vērtīgs konkurss ir LIAA organizētais “Ideju kauss”, kurā iespējams iegūt ne tikai materiālo atbalstu jeb starta kapitālu, bet arī prasmes validēt ideju, konsultēties ar mentoriem un iegūt jaunus kontaktus un sadarbības partnerus. Tā ir vieta, kur ikviens ar savu inovatīvo ideju var iznākt ārā no savas istabas un komunicēt ar citiem, apmainīties domām un uzklausīt ieteikumus.
Visbeidzot piektais – uztaisīt prototipu. Manuprāt, vajadzīgs arī prototips, lai citi var ieraudzīt, kas tas par produktu. Turklāt prototips var palīdzēt noticēt, ka esi iedziļinājies un ideju validē, balsoties uz praktiskām darbībām.
Manuprāt, visas šīs piecas lietas ir svarīgas, tomēr to secība nav akmenī kalta. Un ir iespējams, ka idejas attīstības gaitā būs jāatgriežas un jāpārskata gan biznesa modelis, gan laika plāns, gan finanšu aprēķini.
Kombinēt produktu ar pakalpojumu
Pēc manām domām nav iespējams noteikt, kādu ideju – produktu vai pakalpojumu – ir grūtāk īstenot biznesā. Kā mēdz teikt, labi ir tur, kur mūsu nav. Ja ražo produktu, tad visticamāk saskaries ar problēmu, ka to ir grūti aizvest, pārdot, izvietot. Tāpēc varētu šķist, ka būtu bijis labāk piedāvāt pakalpojumu, un saņemt tūlītēju samaksu. Savukārt tie, kas ražo pakalpojumu, iespējams, sapņo par produktu. Piemēram, apgriezt cilvēkam matus un izveidot frizūru prasa stundu laika, taču tas ienes tikai 15 vai 20 naudiņas. Ja būtu produkts, tad saražotu pilnu noliktavu, aizvestu ar vagonu uz Eiropu un uzreiz nopelnītu tūkstošus vai miljonus. Jebkurā gadījumā dzīve ir sarežģīta gan ar produktu, gan pakalpojumu realizāciju.
Mūsdienās arvien aktuālāks kļūst jautājums – kur ir robeža starp produktu un pakalpojumu? Klasiski definēju tā – ja to var uzmest uz kājas un sāp, tad tas ir produkts. Tomēr mūsdienās kāds ir nopircis skūteri vai automašīnu, uzlicis to uz ielas un ļauj klientiem ar to braukt. Tas ir produkts vai pakalpojums? Patiesībā robežas starp produktiem un pakalpojumiem pamazām izzūd. Iesaku domāt plašāk un jaunajiem uzņēmējiem apsvērt iespējas attīstīt idejas, kas būtu produktu un pakalpojumu kombinācijas.
Vērtīgi ir arī paklupt
Ja domāju par to vai ar pirmo reizi mēdz izdoties labi projekti, vai tomēr sanāk paklupt, tad šķiet, ka klupšana ir pieredzes gūšana, kas noteikti ir vērtīga. Ja tiešām kādam izdodas savu ideju realizēt ar pirmo reizi, tas drīzāk ir brīnums un gribētu uzzināt, kā tas izdevies. Pat ja kāds saka, ka sanācis attīstīt biznesu no pirmās idejas, iespējams, tomēr atklāsies, ka sākotnējais prototips pārtaisīts trīs reizes, līdz secināts, ka nu tagad šis ir labs un izdevies produkts, kuru iespējams virzīt tirgū.
Mans ieteikums ideju autoriem – nedomāt, ka pirmā ideja būs tā, kas atnesīs milzu naudu. Jāpatur prātā, ka varbūt būs jāuzlabo produkts vai jānomaina tirgus. Kā arī jābūt gataviem uz to, ka dzīve attīstās viļņveidīgi, tāpēc ideju nākas kustināt divreiz vai trīsreiz, līdz tā aiziet.
Jaunajiem uzņēmējiem iesaku arī netiekties pēc miljona, ja nav tā sajūta, ka ar to tiks galā. Tai pašā laikā, arī aicinu nepalikt vienā šķērsielā vai krustojumā, ja idejai ir lielāks potenciāls, lai to varētu aiznest tālāk. Līdztekus sevišķi būtiski ir skaitīt līdzi naudu un nenotērēt visu savai pirmajai idejai, ja vien nav pilnīga pārliecība, ka tā ir gatava tirgum.
Visi esam cilvēki
Lai ko mēs redzētu apkārt – biznesus, idejas, produktus un pakalpojumus – tos ir radījuši parasti cilvēki. Tie ir mūsu līdzcilvēki, ar kuriem mēs kopā mācījāmies skolā vai viņi ir mūsu kaimiņi, vai draugi, vai radinieki. Nav jābūt īpašam cilvēkam, lai attīstītu idejas un biznesu, to nedara tikai izredzētie, bet gan mums ikdienā sastopami cilvēki. Mans aicinājums – ja jums ir ideja, vienkārši kustiniet to uz priekšu! Dzīve nav lineāra – tā šūpojās no kalna lejā vai no grāvja grāvī. Šūpošanās ir normāls dzīves process, tāpēc izbaudiet to, attīstot savu ideju par veselīgu biznesu!